Kongresa organizatori
LZA prezidents Juris Ekmanis.
Godātie kolēģi!
Latviešu folklorā skaitlis trīs apzīmējis gan spēka pielikšanas, gan atskaites punktus. Un vienmēr solījis labu iznākumu. No 24. – 27. oktobrim Rīgā notiks Pasaules Latviešu zinātnieku trešais un Letonikas ceturtais kongress. Zinātnes un kultūras vēsturē jau ierakstīti divi iepriekšējie – 1991. un 2001. gg. Kārta 2011. gadam, lai konstatētu gan paveikto, gan veicamo.
Aicinu Jūs, godātie zinātnieki, un Jūs, studenti, doktoranti, aktīvi piedalīties plenārsēdēs, sekcijās, diskusijās. Zinātnei nav Tēvzemes, bet zinātniekam tāda ir. Mums ir atbildīgs uzdevums - apliecināt latviešu un Latvijas zinātnieku radošo potenciālu Latvijas izaugsmes vārdā.
Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš.
Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku kongress ir nozīmīgākais notikums un svētki Latvijas nacionālajai zinātnei, kas kopš 1992. gada pulcē latviešu pētniekus no visas pasaules. Ik pēc desmit gadiem Rīgā vienuviet sabrauc simtiem latviešu izcilāko prātu no Eiropas, Austrālijas, Brazīlijas, ASV, Kanādas, Krievijas un citām valstīm, un mūsu galvaspilsēta kļūst par īstu zinātnes citadeli – intelektuālās domas centru.
Latviešu zinātnieku kongress 20 gados ir kļuvis par stabilu tradīciju, kas vieno visus latviešu izcelsmes zinātniekus un cilvēkus, kas jūtas piederīgi Latvijas akadēmiskajai saimei. Arī trešais kongress šogad piedāvās unikālu iespēju uzzināt par latviešu zinātnieku jaunākajiem pētījumiem un sasniegumiem. Kongresa ietvaros 45 dažādu zinātņu nozaru sekcijās darbosies labākie zinātnieki, lai kopīgi risinātu kultūras un nacionālās identitātes, valodniecības, vēstures, politikas, pedagoģijas, eksakto un tehnisko zinātņu, lauksaimniecības un medicīnas jautājumus. Vienlaikus kongresa mērķis ir veidot dialogu un stiprināt saites ar valsts institūcijām un sabiedrību, informējot par zinātnes devumu un aktuālajām problēmām, lai vēlreiz apliecinātu zinātnes un augstākās izglītības fundamentālo lomu valsts attīstībā. Tāpēc kongress ir lieliska iespēja Latvijas politiķiem vienuviet satikt tik daudz dažādu nozaru ekspertu, kas gatavi dalīties savās zināšanās, pieredzē un idejās par valsts tālāko attīstību.
Radīt pasaules līmeņa zinātni un gūt starptautisku novērtējumu ir ikviena pētnieka darba piepildījums, bet ikviena cilvēka lielākais sapnis ir būt atzītam un mīlētam savā zemē. Tāpēc vārdi Scientiae et Patriae - Zinātne un Tēvzeme ir ierakstīti Latvijas Universitātes ģerbonī. Un tas ir likumsakarīgi, jo Latvijas Universitāte ir senākā un lielākā nacionālā augstākā izglītības iestāde, kuru 92 gados absolvējuši gandrīz 200 tūkstoši cilvēku, kas veidojuši un veido Latvijas intelektuālo eliti un latviešu nācijas mugurkaulu. Pat dzīvojot un strādājot svešumā, Latvijas Universitāte daudziem no viņiem ir kalpojusi par garīgo Alma Mater, kas palīdzējusi izjust piederību savai dzimteni un tautai.
Latvijas Universitāte – garants Latvijas attīstībai. Tie nav tikai skaisti vārdi. Vairāk nekā puse visas nacionālās zinātnes devuma top Latvijas Universitātē – tās fakultātēs un institūtos. Mēs droši varam apgalvot, ka labākie pašmāju zinātnieki strādā tieši Latvijas Universitātē. Vienlaikus mēs mācāmies no pasaules pieredzes, tāpēc mums ir patiess gods uzņemt pie sevis kongresa dalībniekus.
Latvijas Universitātes vārdā visiem kongresa dalībniekiem novēlu ražīgu darbu - nozīmīgas tikšanās un interesantas sarunas, kas palīdz rast meklētās atbildes un sniedz iedvesmu jauniem pētījumiem. Lai tikšanās ar savējiem sniedz profesionālu un cilvēcisku gandarījumu – sajūtu, ka esat novērtēts savā valstī!
Rīgas Tehniskās universitātes rektors prof. Leonīds Ribickis
Šis gads Rīgas Tehniskajai universitātei ir 150 gadu jubilejas ieskaņas gads. Tāpēc jo lielāks prieks, ka tas sakrīt ar Latvijas zinātnei, mūsu zinātniekiem šeit un visā pasaulē tik nozīmīgo Pasaules Latviešu zinātnieku kongresu.
Rīgas Tehniskā universitāte ir pirmā tehniskā universitāte Baltijas valstīs. Esam lielākā un nozīmīgākā inženieru kalve Latvijā. Mūsu zinātnieki, apkopojot savu pētījumu un eksperimentu rezultātus, izstrādā jaunas inovācijas tautsaimniecībai, kā arī tos plaši izmanto jauno inženieru sagatavošanai mācību programmās materiālzinātnē, enerģētikā, datorzinātnē, informācijas tehnoloģijā, mašīnbūvē, inženierekonomikā, arhitektūrā un vides zinātnē. Tāpēc esmu lepns, ka mums ir iespēja rīkot Tehnisko zinātņu sekciju astoņās apakšsekcijās gan ar izcilu referentu piedalīšanos, gan stendu referātiem.
Pasaule ir mainīga un mums ir jābūt gataviem izmantot pasaules piedāvātos izaicinājumus un iespējas, tāpēc ceru, ka Latviešu zinātnieku kongress kļūs par forumu, lai rastu jaunas idejas, prezentētu jau esošos sasniegumus un tiktos ar izcilām personībām. Uz tikšanos Rīgas Tehniskajā universitātē!
