Kongresu vēsture
I un II pasaules latviešu zinātnieku kongress
Pirmoreiz vēsturē latviešu zinātnieki guva iespēju pierādīt pasaulei, ka zinātnei nav tēvzemes, bet zinātniekam tāda ir. Vispasaules Latviešu zinātnieku kongress (VLZK) sanāca 1991. gada 12. jūlijā Dailes teātrī. Kongresa dalībniekus sveica LR premjerministrs Ivars Godmanis, LZA prezidents Jānis Lielpēters un LZS sekretārs Elmārs Grēns. Ideja bija dzimusi Kanādā, sākotnēji iecerot tehnisko zinātņu speciālistu tikšanos Rīgā, uz kuru varētu atbraukt kādi 15 zinātnieki. Lai pulcētu visus latviešu zinātniekus, tāda mēroga pasākuma organizācijai trūka gan apstākļu, gan pieredzes, gan līdzekļu. Vēlāk viens no kongresa Rīcības (Organizācijas) komitejas līdzpriekšsēdētājiem Jānis Grāvītis uzteica visu organizatoru paveikto. Grandiozu darbu paveica Aivars Kreituss, Koksnes ķīmijas institūta materiālu nodaļas vadītājs ar kolēģiem, ārzemēs – Andris Padegs.
Kongresa 24 sekciju ziņojumi, pateicoties Daugavpils tipogrāfijas atsaucībai, tika iespiesti astoņās brošūrās un atsevišķā ķīmijas sekcijas brošūrā. Sekciju un sējumu daudzums atspoguļoja samākslotu zinātņu sadrumstalotību. Vairumam referentu tolaik galvenais mērķis bija piedalīšanās kongresā, nevis zinātnisko pētījumu atspoguļošana.
2001. gada 14.- 15. augustā Rīgā Rīgas Latviešu biedrībā, Latvijas Zinātņu akadēmijā un Latvijas Universitātē notika II Pasaules latviešu zinātnieku kongress (PLZK) ar moto “Uz zināšanām balstīta sabiedrība Latvijā”. Bija pulcējušies 930 pārstāvji no 13 valstīm – gan no Eiropas, gan Austrālijas, Brazīlijas, ASV, Kanādas, Krievijas u. c. Pasākuma patronese bija LR Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet aizbildņi – Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, LR Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, Rīgas Domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs. Kongresa iniciatori bija Latvijas Zinātnieku savienība, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas augstskolu profesoru asociācija.
Dalībnieku aktivitāte bija ievērojama: darbojās 48 sekcijas un apakšsekcijas, 637 referātus noklausījās 1484 dalībnieki, daudziem apmeklējot vairākas sekcijas. Tika lasīti referāti, bija diskusijas, kā arī secinātais tika apkopots tēzēs. Tēžu sējumā ir vairāk nekā 600 lappušu. Interesenti varēja izvēlēties tēzes arī CD formā. Būtiski bija zinātnieku savstarpējie kontakti, pieredzes apmaiņa, turpmāko sadarbības plānu apspriešana. Rīgā, Vērmanes dārzā atklāja Andra Vārpas veidoto pieminekli Nobela prēmijas laureātam ķīmiķim Vilhelmam Ostvaldam. Nozīmīgu daļu sava zinātniskā mūža zinātnieks aizvadīja Leipcigas universitātē, bet Rīga bija viņa dzimtā pilsēta.
Vadītāju uzrunas liecināja par laikmeta pārmaiņu dziļu izpratni. Kongresa Organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētājs LZA viceprezidents Juris Ekmanis: Desmit gadi, kas pagājuši no iepriekšējā kongresa, ir vēsturisks periods Latvijas valsts dzīvē. Zinātne Latvijā ir gājusi savu ērkšķaino transformācijas ceļu, risinot ne tikai izdzīvošanas problēmas mazā valstī, bet arī meklējot pielietojumu Latvijā un pasaulē. Kongresa devīze ir: „Uz zināšanām balstīta sabiedrība”. Tas nozīmē fiksēt un analizēt zinātnes problēmas Latvijā 21. gs. sākumā, resp., veikt konkrētus pasākumus: profesūras veidošanu Latvijas augstskolās, augstākās kvalifikācijas nacionālo uzņēmēju un ekspertu kadru sagatavošanu, intelektuālā potenciāla vairošanu.
Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Otrā kongresa patronese, atzina, ka Latvija uz atkal apvienotās Eiropas fona ir sevi pieteikusi kā valsts, kuras lielākā bagātība ir cilvēki ar saviem talantiem un spējām un vērtīgākais kapitāls ir tās intelektuālais potenciāls.
(Raksta autore - Ilga Tālberga)