Fakti par latviešu valodu

Latviešu valoda ir mūsu dzimtā valoda, kuru, šķiet, pārzinām labi, taču tāpat nevaram par to zināt pilnīgi visu. Lielākā daļa nav pārāk aizrāvusies un pētījusi latviešu valodu, saskare ar to ir bijusi tikai tik daudz cik par to māca skolā. Un skolā pārsvarā pievēršas tieši latviešu valodas gramatikai un pareizrakstībai. Daudzas citas lietas nemaz nepiemin, tā ka, ja cilvēks pats nepainteresējas par to, tad tas arī paliek neuzzināts. Latviešu valodā nav nemaz tik daudz garu vārdu. Ja salīdzina, piemēram, ar vācu vai somu valodu, kur vārdi mēdz būt nu ļoti gari. Taču pašlaik garākais vārds latviešu valodā ir pretpulksteņrādītājvirziens. Īstenībā ikdienā mēs šādu vārdu nepaz nelietojam. Parasti, ja gribas to pateikt, tad šis viens vārds tiek sadalīts vairākos – parasti saka – pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Varbūt daudzi nemaz nezina, ka ir šāds garais vārds, kur viss tiek rakstīts kopā. Arī valodu kokā latviešu valoda izceļas – latviešu valoda ir viena no divām vēl dzīvajām (izmantotajām rahaa) indoeiropiešu saimes austrumbaltu valodām (otra ir lietuviešu valoda). Šis ir viens no iemesliem, kāpēc jācenšas valoda saglabāt – lai šis valodas zars neizzūd pavisam. Taču atšķirībā no lietuviešu valodas, latviešu valodā nesaglabājās daudzas arhaiskas vārdu formas. It kā citreiz gadās kaut kur izlasīt kādu it kā dīvainu vārdu, taču tādu mēs vairs mūsdienās nelietojam. Ja palasa kādas vecās latviešu valodas grāmatas, tad tur var izlasīt daudz šādu vārdu. Bieži vien to nozīmi mēs vairs nezinām, tāpēc šī vārda skaidrojumu nākas meklēt. Interesanti ir arī tas, ka latviešu valodā nav tādu spēcīgu lamu vārdu. Grūti teikt vai tas ir labi vai slikti, taču tā tas ir. Protams, lamāties vispār nav labi un no tā vajadzētu izvairīties, taču, ja gadās situācija, kur tomēr nākas izmantot kādu spēcīgāku lamuvārdu, tad nākas aizņemties vārdus no citām valodām – visbiežāk no krievu un angļu valodām. Krievu valodas lamuvārdi ir jau klasika, un tos zina ļoti daudzi cilvēki, taču mūsdienās arvien vairāk parādās angļu valodas lamuvārdi – bieži jauniešu vidū vairāk var dzirdēt tieši angļu valodas vārdus, nevis krievu valodas. Taču jebkurā gadījumā vajadzētu izvairīties no pārmērīgas lamu vārdu lietošanas – vienalga kādā valodā tie būtu. Latviešu valodā uzsvars lielākoties ir pirmajā zilbē. Jau pieminētajās angļu un krievu valodās uzsvari var parādīties dažādās vietās – sākumā, beigās vai pa vidu. Latviešu valoda tādā ziņā ir vienkāršāka, jo nav jāpiedomā pie uzsvariem – tie pārsvarā atrodas vārda sākumā. Tas noteikti atvieglo arī ārzemniekiem apgūt latviešu valodu. Gramatika un leksika ir diezgan pagrūta, taču vismaz uzsvari nesagādā liekas galvassāpes. Latviešu valodā (kā jau katrā valodā) ir arī dažādi mēles mežģi. Tie domāti treniņa nolūkiem (pikavippi ilman luottotietoja) – lai varētu skaidrāk un precīzāk izrunāt dažādus vārdus. Latviešu valodā šie mežģi mēdz būt īpaši sarežģīti. Turklāt, ne tikai tiem, kuri mācās latviešu valodu, bet arī tiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda. Piemēram, maziņš eža puskažociņš. Lēni šo teikumu var pateikt ikviens, taču, ja tas jāsaka ātrā tempā, turklāt vairākas reizes pēc kārtas, tad tas jau sagādā grūtības, jo visiem sanāk pateikt kaut ko ne tā. Dažreiz var sanākt arī kaut kas smieklīgs – šie mēles mežģi var kļūt par labu vakara izklaidi.