Izplatītākās latviešu valodas kļūdas

Latviešu valoda ir šīs valsts oficiālā valoda. To ikdienā lieto ļoti daudz cilvēku visā Latvijā, taču arvien vairāk sastopamies ar dažādām latviešu valodas kļūdām. Šobrīd pievērsīsimies tieši tām kļūdām, kuras ir sarunvalodā. Rakstveida kļūdas jau ir pavisam cits stāsts. Ir daudzi cilvēki, kuri it kā šādiem “sīkumiem” nemaz nepievērš uzmanību – galvenais jau lai saprot, ko es gribu ar to pateikt. Patiesībā jau runāt pareizi ir ļoti svarīgi, jo tikai tā būs patiešām skaidrs, ko vēlies pateikt. Ja latviešu valoda nav dzimtā valoda, tad vēl kļūdiņas ir pieļaujamas, taču pretējā gadījumā no tām vajadzētu izvairīties. Jā, visiem šad tad gadās pa kādai kļūdiņai, gadās pārteikties vai kaut kā neveikli izteikties, taču jācenšas runāt (un rakstīt) pēc iespējas labāk un pareizāk. Ja mēs tam visi ikdienā pievērsīsim vairāk uzmanības, tad arī vispārīgais latviešu valodas zināšanu līmenis uzlabosies – cilvēki apkārt dzird kā runā pārējie cilvēki un tā arī kļūdas tiek pārņemtas. Ja latviešu valodu lietotu pareizi, tad būtu līdzīgi – cilvēki vairāk sāktu runāt pareizi, jo pareizo valodu dzirdētu sev apkārt. Kļūdas var būt dažādas, taču ir vairākas tādas, kuras ir diezgan izplatītas un ir liela problēma daudziem cilvēkiem. Bieži vien cilvēki jauc saikļus “vai” un “jeb”. To atšķirība gan ir ļoti elementāra – “vai” lieto runājot par dažādām lietām, taču “jeb” lieto tad, kad runā par sinonīmiem. Protams, arī viena no šī brīža (un vispār pēdējā laika) kļūdām ir nepareiza “ka” un “kad” lietošana. Šo kļūdu mēs varam dzirdēt katru dienu visapkārt. Patiesībā šī kļūda ir ļoti pamanāma un uzkrītoša un ir uzreiz skadrs brīdis, ja cilvēks nepareizi lieto šos vārdus. Tas ļoti izlec no kopējā konteksta. Bieži vien cilvēki jauc arī vārdus “pa” un “par”. Labi, šajā gadījumā tas vēl ir saprotams, jo abi vārdi patiešām šķiet ļoti līdzīgi. Mēdz būt arī tādi sarežģītāki teikumi, kuros ir diezgan grūti saprast, kurš no šiem vārdiem ir tas piemērotākais. Turklāt bieži vien šādu kļūdu pat nevar pamanīt – būtībā ļoti nekaitīga un nemanāma kļūda. Vēl viena nu jau daudzus gadus pamanāma kļūda ir vārda “pašreiz” nepareiza lietošana – daudzi šī vārda vietā lieto nepareizu vārdu (tādu, kas nemaz nav) – “patreiz”. Šī kļūda pastāv jau ilgi, nu jau vairāk kā 15 gadus. Cilvēki šo vārdu lieto nepareizi jau tik ilgi, ka daudzi jau ir aizmirsuši vai arī nemaz nezina, ka tāda vārda “patreiz” nemaz nav. Nez kāpēc cilvēkiem tieši tā nepareizā versija simpatizē vairāk – tāpēc arī to tā vairāk izmanto. Ļoti tipiska ir kļūda, kad cilvēki saka nevis “runa ir”, bet gan “runa iet”. Otrais variants ir nepareizs, jo runa neiet, jo tai taču nav kājas. Patiesībā šī ir gana izplatīta kļūda, kuru tomēr ir diezgan viegli novērst. Arī ar vārda “dēļ” novietojumu cilvēkiem rodas problēmas. Daudzi grib šo vārdu likt priekšā, kaut gan īstenībā tas ir jāliek aizmugurē. Piemēram, pareizi būtu “tevis dēļ”, nevis “dēļ tevis”. Šāda kļūda radusies krievu valodas dēļ – tulkojot vārds vārdā, jo krievu valodā ir tieši pretējs novietojums. Protams, ir vēl daudz citu kļūdu, taču tādas ir gandrīz katram 3 cilvēkam. It īpaši jaunākiem cilvēkiem, tāpēc jācenšas runāt pareizi, lai arī apkārtējie vairāk runātu pareizi.