Ka un kad lietošana

Latviešu valoda nav pārāk viegla. It īpaši gramatika. Jā, ne visiem arī valodas padodas, taču ir tādas lietas, kuras tomēr būtu jāievēro. Viena lieta ir salikt pareizi vai nepareizi komatus, taču vārdu jaukšana jau ir kas pavisam cits. Teorētiski viens lieks komats vai iztrūkstošs komats neko daudz nemaina, taču nepareizu vārdu lietošana ne tikai apgrūtina komunikāciju (jo var rasties pārpratumi vai arī var nesaprast, ko otrs saka), bet arī ir ļoti kaitinoša īpašība. Protams, ja latviešu valoda nav tava dzimtā valoda, tad vēl ir pieļaujama kāda kļūdiņa – nekas traks. Taču, ja tā ir tava dzimtā valoda, tad tomēr būtu labi, ja runātu (vēlams arī rakstītu) pareizi. Katram cilvēkam ir vismaz viena dzimtā valoda, tāpēc ir tikai loģiski, ka savu dzimto valodu cilvēki pārzina perfekti (vai tuvu tam). Ja pats savu dzimto valodu labi nezini, tad nevar arī gribēt (un sagaidīt), ka citi to iemācīsies labi vai perfekti. Varbūt daudziem cilvēkiem par tādām lietām ir vienalga, taču tā nevajadzētu būt. Ja paklausās kā cilvēki apkārt runā, tad var dzirdēt tīrās šausmas. Bieži vien tieši sliktu valodu var dzirdēt no jauniem cilvēkiem – nepareizs valodas lietojums, kā arī ļoti daudz dažādu slengu un barbarismu. Brīžiem rodas sajūta, ka latviešu valoda diezgan strauji sāk izzust. Iespējams jaunā paaudze nepievērš tam uzmanību, negrib to mācīties vai arī vienkārši pareizi runāt nav “stilīgi”. Viena no pēdējā laika populārākajām un biežāk dzirdētajām problēmām ir vārdu “ka” un “kad” nepareiza lietošana. Patiesībā šāda problēma ir parādījusies tikai dažos pēdējos gados. Vēl pirms kādiem 10 gadiem nekādu šāda tipa problēmu nebija. Var jau būt, ka kaut kur bija un bija cilvēki, kuri šos vārdus vai nu jauca vai nu nemācēja pareizi pielietot, taču tādu nebija daudz. Šobrīd tādu cilvēku ir ļoti daudz, un mēs viņus varam dzirdēt visur apkārt – gan televīzijā, gan uz ielas, gan darbā, iespējams, pat savās mājās. No vienas puses it kā būtu neērti to aizrādīt un mācīt kādu (atkarīgs gan no cilvēka), jo daudzi var vienkārši apvainoties, ka viņiem aizrāda par tāda veida kļūdām. Nevienam arī nepatīk tie cilvēki, kuri visu laiku labo to, kā tu runā. Būtībā šie abi vārdi ir diezgan līdzīgi (varbūt tāpēc arī ir izveidojusies šī kļūda), taču to nozīme ļoti būtiski atšķiras. Ir gadījumi, kad teikumā der abi šie vārdi, taču teikumu nozīme būs atšķirīga. Vārdam “kad” vienmēr ir kaut kāds sakars ar laiku, diezgan reti ir arī kāda cita nozīme, lai gan dažādu nianšu ir daudz un var gadīties kāds īpaši piņķerīgs teikums. Savukārt vārdam “ka” nav laika nozīmes, tas norāda tikai uz kādu attieksmi. Tātad, kā jau iepriekš minēts, abiem vārdiem ir ļoti atšķirīgas nozīmes. Protams, it kā jau esam pieraduši, ka cilvēki šos vārdus lieto nepareizi, tāpēc arī saprotam, ko viņi ar savu sakāmo vēlas pateikt. Taču varbūt kaut kādā veidā būtu jāpiemin tiem, kuri šos vārdus jauc, ka kaut kas īsti nav pareizi. Jāatrod pareizā pieeja konkrētam cilvēkam, jo šāda veida kļūdas tikai bojā valodu. Jo vairāk cilvēku runā nepareizi, jo vairāk tādu cilvēku parādās. Piemēram, kāds dzird, ka tv kāds tā runā, tāpēc padomās, ka tā arī ir pareizi.