Mulsinoši latviešu valodas vārdi

Latviešu valoda ir diezgan bagāta – ir ļoti daudz dažādu vārdu, arī tādi, kuri var apmulsināt arī valodas lietpratējus. Protams, lielāko daļu vārdu var aizstāt ar kādu sinonīmu vai arī vienkārši to pateikt savādāk. Taču ir diezgan muļķīgi visu laiku izvairīties no kāda vārda tikai tāpēc, ka nav īsti pārliecības par to kā to raksta. Vajag tikai vienreiz pārbaudīt pareizrakstību un tad gan jau varēs to atcerēties turpmākām reizēm. Arī pašam ir interesanti uzzināt un iemācīties kaut ko jaunu. Piemēram, viens no šādiem vārdiem ir kartīte (piemēram, apsveikuma kartīte), kuru daudzi raksta kā kartiņa. Īstenībā kartiņa ir nepareiza forma, jo vārds karte ir piektās deklinācijas lietvārds, no kura ir radīts vārds kartīte. Daudzi visticamāk nemaz neapzinās, ka šo vārdu raksta nepareizi. Protams, ir arī klasika – vārds atvilktne. Daudzi izlaiš burtu “t” un raksta – atvilkne, kas ir nepareizi, jo šis vārds ir radies no darbības vārda atvilkt. Izrunājot šo vārdu mēs nedzirdam šo “t” burtu, tāpēc arī visticamāk rodas šī kļūme. Arī ar vārdu želatīns cilvēkiem mēdz rasties problēmas. Bieži vien varam redzēt nepareizu vārdu – želantīns. Tad vēl tāda diezgan tipiska problēma ir vārdu rakstīšana kopā vai atsevišķi. Tas ir aktuāli tāda tipa vārdiem kā, piemēram, kaut kas, kaut kad, kaut kur utt. Daudzi šāda veida vārdus mēdz rakstīt kopā. Ja tā gadās vienreiz, tad varbūt tā vienkārši gadījās, taču, ja tas notiek regulāri, tad tam jāpievērš uzmanība. Arī diezgan populārs un bieži izmantots vārds treniņš tiek rakstīts nepareizi – tiek pielikts papildus burts “n” un rodas vārds trenniņš. Patiesībā ir vairāki vārdi, kuriem ir šāda tipa problēma, piemēram, numurs ir otrs populārākais vārds pēc treniņa, kur cilvēki visbiežāk kļūdās. Un kur tad bez aizkariem – daudzi nez kāpēc šo vārdu raksta citādāk – aizskari. Nav īsti skaidrs kāpēc daudzi vēlas pievienot to burtu “s” vietā, kur tas nav vajadzīgs. Arī ar vārdu alkohols bieži vien rodas problēmas. Cilvēki mēdz rakstīt – alkahols. Patiesībā, tad, kad šo vārdu izrunā, tad vairāk izklausās tā, kā tiek rakstīts tas nepareizais variants, taču ne vienmēr var rakstīt tā kā dzird. Lielākoties latviešu valodā vārdus raksta tieši tā kā dzird, taču dažreiz var būt kāds neliels izņēmums, vai arī šo vārdu kāds vienkārši izrunā nedaudz nepareizi vai neskaidri. Dažreiz cilvēki nepieliek vajadzīgo burtu, piemēram, raksta zin nevis zina (kā ir pareizi). Arī šajā gadījumā sarunvalodā bieži var dzirdēt šo te nepareizo formu. Vārds licence patiešām var sagādāt galvassāpes. Bieži varam redzēt dažādas versijas par šo vārdu, piemēram, licenze. Arī par vārdu šašliks esam redzējuši vai dzirdējuši dažādas variācijas par tēmu, kā, piemēram, šašļiks vai sašliks. Šo vārdu gan paši izmantojam ļoti bieži, kaut vai katru gadu Jāņos vai vispār vasaras sezonā. Par ēdienu runājot, arī rasols tiek rakstīts nepareizi – kā rosols. Šo te nepareizo versiju varam bieži redzēt dažādās ēstuvēs. Un folija, arī viens gana piņķerīgs vārds. Varam redzēt tādas versijas kā follija, follijs, folijs un citas. Šo vārdu nepareizi lieto arī runājot, turklāt, foliju daudzi lieto ikdienā, piemēram, pavāri vai citi cilvēki, kuri ikdienā gatavo. Principā pareizrakstība latviešu valodā pieklibo daudz vairāk nekā sarunvaloda.